¿ Nākotne šodien. #EV

Īsā stāsta bilance aizvadītajai nedēļas nogalei ir vienkārša. Ar Opel Ampera tika mēroti 375 kilometri ceļa, tverts “zelta rudens” un domāts par to kādi mīti un aizspriedumi mūsu sabiedrībā mājo ap automobili, kas tiek darbināts ar elektrību. Iespaidi un emocijas – attēlos, bet rakstu zīmēs tad – pārdomas..

Opel Ampera Opel Ampera

Dārga uzlāde.

Kad sacīju, ka tuvojas piedzīvojums ar Ampera un lūdzu radiniekiem sakārtot uzlādes vietu, man diezgan asi atcirta – ko gan es te iedomājoties – nebūs. Nobrīnījos, ka tāda “ne-zaļa” domāšana cilvēkiem privātmājā, bet.. Izrādās nevis kādi citi, bet iedomātie ekonomiskie “riski”. Jā – konkrētā ģimene nebūt nav Ampera pircēji un par elektro auto viņiem viens iespaids – tas ir dārgi. Arī uzlāde.
Uzzinot viņu hipotēzi cik maksā viens auto pilnas uzlādes cikls histēriski smējos, taču tad šo pašu jautājumu uzdevu teju visiem paziņu lokā esošajiem – gan jauniešiem, gan trīsdesmitgadniekiem, gan pensijas vecuma cilvēkiem un viņu atbildes svārstās no Ls 5 līdz pat astronomiskajam Ls 45 par uzlādi.
Arī miniaptaujā, kurā aicināju savu atbildi “klikšķināt” twitterdraugus, tikai pusei bija nojausma, ka mājās, veicot uzlādi (kas Ampera gadījumā nodrošina 60-80 kilometru ceļa) tas izmaksā apmēram 1.40-1.60 Ls (1.98-2.27EUR), atbilstoši Latvenergo tarifam.

Latvijā nav attīstīta komerciāla elektroauto uzlāžu tīkla. Te, savukārt, ir mīts, ka uzlāde kā pakalpojums būs tikpat nedārgs kā mājās.
Aptuvenā summa, kas komersantam jāiegulda, lai uzstādītu elektroauto uzlādes punktu sākas no pieciem tūkstošiem eiro, tam vēl pieskaitot projekta, tā saskaņošanas un elektroinstalācijas pakalpojumu. Protams, kūrortam Pāvilostā vai premium tirdzniecības centram (Eiropā lielveikalu stāvvietās, kur pieejama uzlādes ligzda, elektroauto stāvvieta nemaksā papildus, ja pērkat pakalpojumu – uzlādi) šāda papildu ekstra, kuru tad iekļaut servisa pakalpojumu uzskaitījumā varētu būt interesanta. Lauku degvielas uzpildes stacijai – baidos, ka ne.

Tātad – mājās uzlāde lēta. Komerciāli tā vēl nav plaši pieejama, taču ir iespēja izmantot Latvenergo uzlādes demopunktus, piemēram Jūrmalā, pie Energoefektivitātes centra. Šobrīd Latvijā (Rīgā, Jūrmalā un Jelgavā) kopā ir 44* pieslēguma vietas elektromobīļu uzlādei. Lielāko daļu no pieslēguma vietām piedāvā SIA “EuroPark Latvia”. Elektromobiļiem pieslēgumi nodrošina tā saucamo „lēno” uzlādi, savukārt citiem elektriskās piedziņas transportlīdzekļiem pieslēguma jauda dod iespēju realizēt arī paātrināto uzlādi. Tā piemēram Elizabetes ielā 55, zem Radisson Latvia var uzlādēt veselus piecus elektroauto vienalikus. Cik varētu maksāt pakalpojums – ātrā uzlāde (kas parasti 30 – 45 minūtēs nodrošina auto akumulatora 80% jaudas) – iespējams divas līdz trīs reizes dārgāk nekā vienkārši tarifs, iespējam šī pakalpojuma cena tiks piemērota kā daļa no citu pakalpojumu kopuma.

Opel Ampera

Dizains apšaubāms?

Prasme būt atšķirīgam, šī vārda vislabākajā nozīmē, tiek novērtēta. Ar elektro auto tā saimnieks (vai brīvdienu braucējs kā es) izceļas. Un kurš gan vairs atskatās uz kurpju tirgoņu bentlijiem un pārrobežu partneru reindžroveriem..
Uz Ampera atskatās.
Jo sevišķi, ja elektroauto uzsāk kustību.
Salonā valda zināms fona troksnis – viegli sna elektromotors, skan radio, ir dzirdama auto saķere ar Rīgas ielu segumu un auto nav pilnīgi kluss – tas ir salīdzinoši ikdienišķs. Komfortabls, taču ne vairāk.
Citādi tas ir ārpusē.
Kājāmgājēji pat nedaudz satrūkstas, kad bez raksturīgā iekšdedzes motora trokšņa auto uzsāk gaitu un strauji paātrinoties izzūd ielās.
Taču dizains nav ierastais elektro auto trumpis. Ampera konkurenti Peugeot iOn/Mitsubishi i-MiEV atgādina iepirkumu ratiņus, kuros nez kādēļ iestūķēti pieaugušie. Vēl dramatiskāka ir izjūta skatoties uz GeeViz/Mahindra transporta līdzekļiem. Nenopietnas un nestabilas konstrukcijas, kas piemērotas tikai pilsētas satiksmei, pie nosacījuma, ka šiem auto nenākas pārvarēt piebraukta sniega rises vai Rīgas “puteņa sastrēgumus”.
Ļoti neitrāls ir Nissan Leaf, trausls – jaunais Renault Zoe. Izceļas vienīgi Tesla Model S, taču te auto cena, kas nostabilziējusies premium segmentā, Tesla padara par sapņu auto.
Vai atceraties – sapņu auto definīciju?
Tas ir auto par kuru Tu, cilvēks, pie sevis nopūties, krāj tā foto un mirdzošām acīm lūkojies interneta video, taču autosalonā sarūpē sev kaut ko ikdienišķāku – praktiskāku.

Opel Ampera #ev
Opel Ampera
Extended-Range Electric Vehicle (E-REV)

Elektro brauciena (ne)tālums

Mēs varam spēlēt spēli, vai pat lūgt draugam IT guru radīt aplikāciju, kas kalkulēs iespējamo attālumu, kuru elektroauto var mērot dažādos gadalaikos. Hibrīdi uzvar akumulatoru auto, jo neatkarīgi no tā cik tālu vai tuvu atrodas elektrības rozete – tos tālāk var vizināt iekšdedzes dzinējs. Ampera ir tāds kā auto evolūcijas ķēdes starpposms, jo iekšdedzes dzinēju darbina nevis tieši pieslēdzot ritošajai daļai, bet gan nodrošinot auto elektrisku pārvietošanos – uzlādējot bateriju.

Galvspilsētā ir pietiekami, ja ikdienā ar auto mēro dažus desmitus kilometru. Te tādi auto kā Zoe (184 km) Leaf (~140 km) vai i-MiEV (160 km) var tikt izmantoti. Taču ko darīt ja ceļamērķis ir Liepāja? Tad priekšrocības Ampera ar brauciena rādiusu 500+ kilometri.
Jāpiebilst – visi šīe skaitļi ir bezgala relatīvi un ļoti atkarīgi kā no klimatiskajiem apstākļiem (cik % elektrojaudas tērēsiet kondicionierim vai apsildes ierīcēm) un vadītāja braukšanas manieres. Ar Ampera var uzvarēt “krustojuma cīniņā” un pirmajam startēt, iedegoties zaļajai gaismai. Taču gluži kā iekšdedzes dzinēja patēriņu viegli var izmainīt karstgalvis, tā arī elektro auto akumulatoru “nosēdināt” spēs nepraša.

Gada auto

Opel Ampera šogd oficiāli sākts tirgot Latvijā, un lai gan Vācijā mēs jau varam atrast mazlietotas 2011.gada Ampera, šis auto pretendē uz Latvijas Gara auto nosaukumu. Visticamāk, ka konkurencē ar krosoveriem, taupīgiem dīzeļauto un Latvijas auto apskatnieku tradicionālajiem mīluļiem VW, Ampera nenokļūs uz godalgoto pjedestāla.

Tomēr kā progresa auto – tam vajadzētu tikt godinātam.

Jājautā – kā Latvijā tiks attīstīts uzlādes punktu tīkls. Vai valsts līmenī ir līdzīgs plāns kā Igaunijā, kur šīs tehnoloģijas iedzīvojušās pateicoties tālredzīgam emisijas kvotu darījumam?

Patiešām Igaunijā ieguldīja “izmešu kvotu” naudu elektromobīļos un uzlādes infrastruktūrā. Valsts finansētā infrastruktūra, pārklājot visu valsti, tas ir lieliski! Tā kā Igaunija tieši “pārdeva” savas liekās izmešu kvotas Japānai, kompānijai Mitsubishi – pretī iegūstot, ja nemaldos, ap 300 Mitsubishi i-MiEV, kurus bija paredzēts pārdot juridiskām un fiziskām personām uz sevišķi atvieglotiem noteikumiem. Līdz ar to paredzot atbalstu tikai vienam komersantam, vienai elektromobīļu markai. Praksē izpirka tikai dažus no šim auto. Lielu daudzumu tad nodeva Sociālajam dienestam visā Igaunijā.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Vai Baltijas maģistrāles Via Baltica ceļotājiem būs pieejami ātrās elektro auto uzlādes punkti un vai šo investīciju veiks valsts vai degvielas tirgotāji, nolūkā paplašināt servisa pakalpojumus savos DUS, vai varbūt viesmīlības biznesa pārstāvji?

Kad mikroblogu vidē twitter jautāju – pašmāju tirgus līderi Statoil Fuel un Retail un Neste pagaidām šādu pakalpojumu – elektro auto uzlādi nepiedāvā un konkrētu ziņu par e-uzlādes projektiem nav. Tāpat publiskajā telpā neredzu apstiprinājumu ziņām par Satiksmes ministrijas izstrādātās e-mobilitātes koncepcijas iedzīvināšanu un to kā šis dokuments risinās (un vai vispār) elektroauto jautājumus.

Arī Latvijā nacionālā mērogā ir plānots veicināt elektroauto infrastruktūras izveidi un elektroauto izmantošanu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto noteikumu projektu, kas paredz iespēju pretendēt uz atbalstu:

– elektromobiļu iegādei arī fiziskām personām. Plānots, ka fiziskas personas varēs pretendēt uz maksimālo atbalstu līdz 50% no izmaksām, bet atbalsts nepārsniegs 13 tūkstošus latu;

– Latvijas Republikā reģistrētiem komersantiem, t.sk. pašvaldību kapitālsabiedrībām – 50% elektromobiļu iegādei, uzlādes infrastruktūras izveidei 50%-70% atkarībā no uzņēmuma veida (mikro, vidējais, lielais);

– Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm (atvasinātu publisku personu iestādes un amatpersonas – ministrijas, pašvaldības, pašvaldību aģentūras, iestādes) – elektromobiļu iegādei 85%, uzlādes infrastruktūras izveidei 85%;

– atvasinātām publiskām personām (augstskolas) – elektromobiļu iegādei 85%, uzlādes infrastruktūras izveidei 85%.

Detalizētāka informācija par VARAM noteikumu projektu elektromobiļu iegādei un uzlādes infrastruktūras izveidei: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/KPFI/projekti/?doc=14778

Vizuālie iespaidi un emocijas

 

Paldies www.whatcar.lv un Ivo Goldmanim, Auto Blitz un Ģirtam Zemītim, Latte un Jean Mauris , Latvenergo un Andrim Siksnim, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijai un Mārtiņam Stirānam!
Ar Ampera [ Opel ] nobraukti simtiem kilometru, noripoti klusi elektrometri, lādēts auto un kopējais tēriņš par uzlādi sastāda (ja raugāmies no tarifa) ~1.75Ls, bet vidējais degvielas patēriņš kopumā ~4.16 litri uz 100 kilometriem..
Stāsts ar bildēm http://gotlatte.com/marruciic/6047c3
Plašāks foto, emociju un citu lietu stāsts – locationblog.lv

* – vortāla e-transports.org apkopotā informācija