Džons F. Kenedijs vēstulēs un pārdomās

Lapot grāmatu, manuprāt, ir lielisks piedzīvojums. Ņemt rokās īstu smagnēju, cietos vākos iesietu, drukātu grāmatu un doties jaunā ceļojumā līdz ar tās autoru. The Letters of John F. Kennedy, kuru lasīju ASV vēstniecības grāmatu klubiņā pārstāv izgaistošu žanru – valstsvīru vēstules, kuras secīgi un ar atsaucēm komentējis Martin W. Sandler.

Vai atceraties Marka Tullija Cicerona “vēstuļu stāstu” – šis senās Romas valstsvīrs, politikas praktiķis un filosofs savā laikā apzināti rakstīja daudz un ļoti dažādas vēstules, katru no tām izsūtot ar konkrētu mērķi – zinot, ka tas vai cits saņēmējs čukstus vai arī gluži atklāti dalīsies ar jaunajām no Cicerona saņemtajām ziņām. Vēstules dzīvoja savu dzīvi un savija varenu informācijas un intonāciju intrigu tīmekli, ļaujot to autoram vērot un virzīt impērijas politikas procesus.

Vai Kenedijs aizdomājās par savām vēstulēm kā par politiku veidojošām svirām? Visticamāk, ka ne pirmsākumos, kad kā skolēns rakstīja mājup vecākiem vai arī ,kad kā kareivis cīnījās ar japāņiem un nežēlīgi tieši rakstīja par kara atšķirīgo dabu savai jaunības mīlestībai Bingai.

Taču vēlāk jaunais politiķis spēja ne vien vēstulēs, izmantojot savu briljanto valodas prasmi un spēju argumentēt, prata pārliecināt un iedvesmot. Tieši tāpat kā saņēma pretī lieliskus un labi formulētus vēstījumus no sava laika politikas smagsvariem.

The Letters of John F Kennedy edited by Martin W Sandler
The Letters of John F Kennedy edited by Martin W Sandler

Vēlreiz atkārtošos – šis ir izzūdošs žanrs. Vēstules, kuras ļauj ieskatīties izšķirošu lēmumu pieņemšanas pusē, aizkulisēs, ja vēlaties. Vēstules, kuras no desmitiem un simtiem tūkstošu korespondences eksemplāriem parāda kādu kripatu vairāk par oficiālo preses paziņojumu vai preses publikāciju, reizumis lejot jaunu gaismu uz notikumu, reizumis – ļaujot redaktoram būvēt komplimentārāku daļu no vēstures stāsta..

Līdz šim biju uzskatījis, ka zināšanu kopaina par ASV vēsturi no pagājušā gadsimta sākuma man ir pietiekami pilnīga, taču lasot The Letters of John F. Kennedy apjautu cik maz nozīmīgu nianšu ir manā priekšstatā par šo ASV valstsvīru Džonu Ficdžeraldu Kenediju (JFK) un daļu citu politiķu, kuru vārdi minēti autobiogrāfiskajā vēstuļu ceļojumā.

Visupirms – man nezināms fakts (ko gan atklāja nevis šī grāmata, bet lasītāju klubiņš), ka JFK savā studentijas laikā viesojies Rīgā un pavadījis šeit veselu nedēļu. Vairāk par šo viesošanos un citiem saskares punktiem ar Latviju var lasīt kādā retā grāmatā Bostonā-Dorčesterā, 1964.gadā apgāda Vaidava izdotajā Džons F. Kenedijs un latvieši, kura pieejama LNB Gaismas pils lasītavās.

Otrām kārtām – lai gan zināms, taču daudz pilnīgāks priekšstats par Kenedija varonīgo (un nebaidos no šī vārda patosa) Valstsvīra stāju, kad viņš hronoloģiski trīsdesmit piektais un gados visjaunākais ASV prezidents spēja novērst Zemeslodes bojāeju Kubas atomdraudu krīzes laikā. Amerikāņu prezidents, pret kuru tā laika Padomijas vadītājam Hruščovam nebija absolūti nekādas cieņas un respekta. Amerikāņu prezidents, kurš tikko, krīzes priekšvakarā, bija pieļāvis lielāko kļūdu savas politikas vēsturē, kad 1961. gada aprīlī izgāzās slepenais iebrukums, Kubā, Cūku līcī, kas stiprināja Kastro režīma varu.

Šis jaunais cilvēks spēja veikt varoņdarbu – parādot valstsvīra cienīgu, stingru un izlēmīgu rīcību un pasaule, kas tobrīd bija tuvāk atomkaram nekā citkārt, virzījās tālāk dzīves skrējienā..

Treškārt – lai arī biju lasījis kādus fragmentus no Kenedija runām, ar lielu interesi noskatījos kā viņa debati TV ar Niksonu (pirmā televīzijā pārraidītā prezidenta kandidātu savstarpējo argumentu cīņa tiešraidē Amerikas vēsturē, kura lielā mērā ietekmēja vēlētāju izvēli), tā vēlreiz lasīju viņa inaugurācijas runu, klausījos “Jauno robežu” – runu demokrātu partijas lielsapulcē un apbrīnoju spēju vienkārši runāt par sarežģīto – tiem izaicinājumiem, kurus pagājušā gadsimta sešdesmitajos nācās pārvarēt Amerikai un pasaulei.

Nevarēju neaizdomāties par šodienas ASV politiku. Par bīstami populāro, skandalējošo kaimiņklaunu Trampu, par divkosīgo Rubio un visvairāk par apkaunojoši prasto twitterdrosmes politiku (un ne tikai ASV).. Atzīstos, ka The Letters of John F. Kennedy man likušas daudz vairāk sekot priekšvēlēšanu skrējienam un prezidenta Obamas pēcinieka meklējumiem.

Tiekoties ar domubiedriem, ar kuriem mūs vieno Kenedija vēstuļu apkopojuma lasīšana mani iedvesmoja pastāvošo iespaidu bagātība un dažādie jautājumi, kurus katrs no mums skata caur šo grāmatu. Nekad iepriekš nebiju domājis, ka tāda koplasīšana un debates par literatūru var būt teju tikpat aizraujošs piedzīvojums kā pati lasīšana.

JFK LOCATION Riga

Kā sāku lasīt šo grāmatu? ASV vēstniecība jau ilgstoši rīko grāmatu lasīšanas klubiņu, kas pulcējas zem devīzes “Books Are Still Cool” (brīvi tulkojot – grāmatas joprojām ir topā). Šobrīd klubiņam ir jauna mājvieta – Gaismas pils trešajā stāvā iekārtota JFK lasītava, kurā pieejamas lieliskas grāmatas, notiek filmu vakari un diskusijas. Iesaku sekot Kenedija lasītavas jaunumiem šeit >>>

Grāmata lasījās dienās, kuras vienlaikus ir būtiskas vēstures atskatā. 13 dienu Kubas krīze ritēja no 16 līdz 28 oktobrim 1962. gadā. Kenedija dzīves ceļš aprāvās nedaudz vairāk kā gadu vēlāk – 1963.gada 22.novembrī..