007 – kases kino lielnotikums

Laikā, kad pasaules kinomāni un milzums cilvēku, kuri ikdienā daudzzāļu multipleksiem met līkumu, vienbalsīgi skaita minūtes līdz pirmizrādes seansam, kārtējās Bondiānas sērijas priekšvakarā, nolēmu blogā atskatīties uz kino un dzīves faktiem par un ap 007. Kino domnīcā, kurā kanālā Iegriezies 360, 2.novembrī, bija pulcējušies viesi, apspriežot gaidāmo kases kino lielnotikumu, to vēlāk apspriežot sociālo mediju platformās saklausīju tādu kā pozitīvo izaicinājumu – pateikt vairāk kā pārraidē, pastāstīt par Ianu Flemingu – Bonda literāro autoru un par virkni citu personību, bez kuru līdzdalības “džentelmeņa komplekts” Džeimss Bonds būtu.. Pliekans.

Pirmssākumi. Romāni par 007

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados britu jūras spēku virsnieks un žurnālists Ians Flemings sāka rakstīt pirmo no 007 grāmatām – vēstures avoti piemin 1952.gada februāri un saules pielieto Jamaiku, kurā Flemings sāka savu superspiega romānu sēriju ar Casino Royale. Turīgā ģimenē audzis, ieguvis labu izglītību Flemings savā dzīvesveidā būtu salīdzināms ar Seru Ričardu Brensonu – aizrautīgs adrenaīna meklētājs it visā, kam pieskārās. Flemings kaislīgi mīlēja, strauji traucās ar auto, aizrāvās ar sportu, izklaidi.. Un radīja savu 007, kā pats daudzkārt citētā intervijā apgalvoja – 007 viņš rakstījis par deviņdesmit procentiem, balstot tēlu savos piedzīvojumos.

Ians (Jans) Flemings
Ians (Jans) Flemings

Pirmo izdoto romānu lasītāji – Fleminga laikabiedri spēja uztvert, iespējams, būtiskāko no 007 tēla iezīmēm. Tas bija neticami mūsdienīgs – aukstā kara atmosfērā varēja pat šķist, ka tā fikcija, kuru būvē Flemings ir realitāte, jo laikrakstu virsrakstos vīdēja ziņas, kurām līdzīgas Felmings atainoja savos romānos. Mums šodien tā ir glamūra mērcē pasniegta pasaka, taču piecdesmito gadu Lielbritānijā daudz no 007 satura šķita baisi ticams.

Pats Flemings apgalvoja, ka šaubās vai Bonda romāni būs populāri
“My James Bond novels are really for a very specialized, limited market. I am not counting the great unwashed public and do not expect them to fancy anything I write.”

Diemžēl pirmā 007 debija uz ekrāna bija bezgala vāja un neveiksmīga. Flemings bija ārkārtīgi vīlies par rezultātu un apbrīnojis sava laika filmu industrijas aprobežotību – tā sagandējusi lielisku materiālu (lai gan tiek teikts, ka filma visai burtiski turējusies pie paša Fleminga oriģinālmateriāla teksta). Kaunpilnais Bonds televīzijas filmā ar nosaukumu Casino Royale (jā – šī bija pirmā kazino filma) bija Džimijs Bonds – amerikāņu spiega un attiecīgi arī amerikāņu aktiera Barija Nelsona tēls, kurš, maigi izsakoties neattaisnoja neviena cerības. Džimijs nav Bondiānas 007 – patiesībā šķiet, ka šo filmu – sānsoli, vērtē tikai kino vēsturnieki vai arī kāds ļoti patiess Fleminga darba fans, arī vien hrestomātiskos nolūkos.

 Aston Martin DB3

Ir kāds tēls, kuru 007 grāmatas un filmas rāda kā apsēsto gadžetu vīru Q. Tā reālais prototips ir britu militārajā dienestā strādājošais Čārlzs Freizers Smits – cilvēks, kurš otrā pasaules kara laika britu slepenajiem aģentiem gatavoja pīpes kātos slēptas pistoles, cigarešu paciņās nomaskētas fotokameras, sprāgstošas glofa bumbiņas un citus šāda veida rīkus. Flemings bija strādājis kopā ar šo cilvēku, tādēļ varam sacīt, ka Q ir visai autentisks. Pat ja atsevišķās reizēs Flemings pārspīlēja ar brīnumierīcēm savos romānos kāda preses ziņa par atmaskotu, pārtvertu un atbruņotu Padomijas spiegu piecdemito gadu Lielbritānijā, nostiprināja viņa pārliecību, ka dažādi gadžeti ir arī moderno spiegu bruņojumā – notvertajam krievu aģentam tika atņemts vesels slepenieroču un spiegu ierīču arsenāls. Tātad “tur ārā” kādam bija tie – īstie un slepenie tehnoloģiskie rīki, kurus Flemings ekipēja savam 007.

Savā rakstnieka karjerā Flemings bija atsaucīgs un pateicīgs lasītāju ieteikumiem par romānos atainotajām detaļām. Viņš vēlējās perfektu 007 un pēc kādas vēstules sāka ilgstošu domu apmaiņu ar ieroču ekspertu, kurš bija tas, kurš ieteica par Bonda (nu jau ikonisko) izmantot nevis pirmajā romānā aprakstīto Beretta, bet gan Walther PPK kompakto ieroci. Tāpat – kāds lasītājs, savā vēstulē rasktniekam, komentēja Fleminga 007 auto izvēli (oriģinālā tas ir Bentlija limuzīns). Lasot ieteikumu apskatīt Aston Martin modeli DB3, Flemings paklausīja un patiesi ieraudzīja īsto superbonda auto – tā laika moderno un straujo sporta automobīli.

007 Šons Konerijs
007 Šons Konerijs

Lielais Kino. Jauns – 007 žanrs

Alberts Brokoli – šis vārds ir zināms Bondiānas kino faniem. Filmu producents Brokoli, kas bija pārcēlies uz Lielbritāniju pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, lai veidotu un producētu britu kases kino ieinteresējās par Fleminga 007. Pirmās sarunas nebija veiksmīgas, taču Brokoli bija sava veida Bonds – kino industrijā, nojaušot potenciālos finansiālos panākumus viņš virzījās uz savu mērķi, līdz 1962.gadā uz lielajiem sudrabotajiem kino ekrāniem parādījās pirmā Bondiānas filma – Doktors No, kurā šarmanto superspiegu tēloja Šons Konerijs.

Konerijs, aktieris, kuru visbiežāk sauc par “ideālo Bondu” bija tas, kurš 007 tēlu izveidoja par ikonu. Elegantais un nenoliedzami pievilcīgais Konerija 007 bija tāds mazrunīgais, sportiskais, noslēpumainais, nedaudz ciniskais drosulis – tēls, kuram savos sapņos vēlējās līdzināties kā lieli tā mazi puikas. Savukārt dāmas, kuras skatījās pirmās Bonda filmas nereti vēlējās, lai tāds – superspiegs nolaupa tās no ikdienas.. Bonds no ekrāna staroja ar eleganci.

Pirmā pilnīgā (ja ar to saprotam komplektu – ideālie gadžeti, liktenīgā meitene un perfektais nelietis ar pasaules pakļaušanas plānu, baisais slepkava un 007 klasika dialogos) bija Konerija loma filmā Zelta pirksts [Goldfinger]. Ko vērts vien slepkavnieciskā aziāta tēls, kas ar savām lidojošajām cepurēm spēja nošķaidīt galvu no pleciem marmora statujām. Šajā filmā tika risināta arī lieliska un neticama auto šāvien-pakaļdzīšanās. Zelta pirksts kino ekrānus ieraudzīja 1964.gadā.. Iespējams tā ir arī labākā Konerija Bondiānas loma.

Sešdesmito gadu kino bija tādas pērles kā Saldā dzīve, Psiho vai Spartaks, taču tieši Bondiānas sērijas spēja kļūt par to – iekārojamo sapni plašām masām. 007 filmās “viss notika pa īstam” – šī laikmeta un šodienas datorefektu vietā bija īsti pārgalvīgi triki ar auto un lidaparātiem, niršana īstā ledainā dzelmē, sprādzieni un liesmas tiešām bija īsteni bīstamas. Milzu popularitāti 007 un Flemingam atnesa Džona Ficdžeralda Kenedija atzīšanās, ka No Krievijas ar mīlestību [From Russia with Love] ierindojama viņa 10 iecienītāko gāmatu sarakstā. Ar fantastisko Kenedija publicitāti ASV Fleminga romānu un Bondiānas filmu atzinība (un milzīgi kases ieņēmumi) bija garantēti – britu superspiegs izdzīvoja amerikāņu sapni, mazākais no popularitātes skatpunkta.

Žurnāls Rolling Stone nesen sakārtojis visas 007 filmu tituldziesmas. Ja pilnībā nepiekrītu reitingam, tad par pašu labāko dziesmu man šaubu nav – tā ir Zelta pirksta melodija – ar dziesmu «Goldfinger» 007 stāstu ieskandējošā velsiešu dziedātāja Šērlija Basija.

Bonds pret Bondu. Uzvar Bonds

Konerija Bonda ēra beidzās ar nesaskaņām aktiera un producentu pusē. Gadījuma Bonds Džordžs Lazenbijs parādījās vienā, skarbā un brutālā Bondiānas sērijā. Iepriekš stilizētās cīņas uz ekrāna kļuva vairāk līdzīgas tām, kuras raksturīgas mūsdienu grāvējkino. Konerija 007 atgriezās, lai glābtu Bondiānu, taču pēc pēdējās nofilmētās epizodes Konerijs atstāja filmēšnas laukumu ar vārdiem – nekad vairs, ar to domājot kā 007 tā arī producentu komandu. Bonda lomu uz vairākām filmām pārņēma Rodžers Mūrs.

Rodžers Mūrs
Rodžers Mūrs

Kevins MakKlorijs – šo vārdu zinās tie, kas lasījuši Fleminga par dzīves gājumu. Šis cilvēks izmisīgi gadu gaitā cīnījās par tiesībām uzņemt savu 007, apgalvojot, ka viņam ir tiesības uz Bondu, mazākais uz kādu franšīzi. Un liktenīgā kārts – naids pret producentu Brokoli apvienoja MakKloriju un Koneriju. Paralēli “īstajam” Brokoli Bondam, MakKlorijs bija radis iespēju filmēt savu 007 – Nekad nesaki nekad [Never Say Never Again].

Brokli un viņa Bondiānas veidotāju mašinērija centās parādīt kurš 007 ir īstāBonda vārda cienīgs – galu galā tieši kino skatītājs nobalsoja ar savu maciņu – Konerija atgriešanās Bonda tēlā pēc vairāk nekā desmit gadiem nebija tik veiksmīga kā cerēts. 1983 gadā skatītāji ieguva divas Bonda filmas, taču īstenā Astoņkājis [Octopussy] kases ieņēmumi bija 187 miljoni dolāru, pretstatā “pieticīgajiem”160 miljoniem dolāru, kurus ienesa MakKlorija producētā Nekad nesaki nekad.. Īstais Bonds bija uzvarējis rēgu no pagātnes.

Nobeiguma vietā

Dažādie Bonda lomas atveidotāji bijuši sava laika spoži tēli kinomotogrāfā, lai arī pats 007 – par galveno lomu, režiju vai filma kopumā – nekad nav saņēmis nozīmīgāko no kino balvām, ASV Kinoakadēmijas Oskaru (nerunāsim par kādām mazākām nominācijām, piemēram filmu mūzikai, kura ir patiesi izcila).

Flemings veidojis Bondu dzīvu un savam laikam atbilstošu, katrā desmitgadē Bonds mainījies un 007 atveidojums ir bijis pārliecinošs. Konerijs iedzīvināja Bonda stilu, Mūrs iemiesoja brita aristokrāta tēlu superspiega gaitās, Daltons rādīja vienmēr gatavo cīnītāju pret Padomijas ļaunumu, bet Pīrss Brosnans bija 007 laikā, kas licence nogalināt nozīmēja arī daudz vairāk upuru uz kino ekrāna. Daniela Kreiga “jūtīgais Bonds” jebšu “cilvēcīgais Bonds” ir sava laika superspiegs un jādomā, ka viņa ceturtā Bondiānas filma Spektrs [Spectre] būs Kreiga 007 perfekta versija.

007

Vai seno laiku Bonda filmu sievietes, kuras Flemings zīmējis pēc Pussy Galore parauga (atcerieties tā sauca Bonda “slikto” meiteni Zelta pirksta filmā) nozīmēja pliekanu filmu? Visdrīzāk nē, jo Bondiānas dāmām katrā desmitgadē bija sava loma – savs sievietes štamps. Šī gadu desmita sufražistes var raukt pieri par nepietiekami dramatiskajām 007 sieviešu raksturlomām, taču sava laika kinodarbos kino “vīru pasaulē” tika pieņemti tādi un ne citi lēmumi (kas nenozīmē, ka Bondiāna būtu sliktāka vai dzimumu līdztiesību neievērojošāka).

Nākamais 007 var būt melnādains, var būt homoseksuāls – starp mums nav Fleminga, kurš spētu stāties pretī mūsdienu Holivudas politkorektuma un specefektu mašinērijai. Tieši tādēļ pirmo desmitgažu filmas man šķiet labākās no Bondiānas sērijas – tās stāsta superspiega piedzīvojumu stāstu, nevis cenšas risināt tādas problēmas, kuru nav Fleminga romānos…

 

Optimistiskākam nobeigumam – Bonda izgudrotā kokteiļa recepte no Kazino “Royale”

Vesperes Martini

  • Trīs daļas Gordona džina
  • Viena daļa vodkas
  • Viena puse daļas Kina Lillet

Visas sastāvdaļas labi sakrata šeikerī kopā ar ledu, līdz dzēriens ir ledaini auksts. Pēc tam lej atdzesētā glāzē un rotā ar šauru citrona mizas strēmelīti.