Prognozēt neiespējamo..

Accenture prognozēm, jeb trendu izziņošanai ir īpaša vērtība mūsdienu pasaulē. Šis globālā mēroga uzņēmums, kas savu nosaukumu iemantojis, sakausējot vienā vārdā angļu valodas frāzi “akcents uz nākotni” (accent on the future), nodarbinot vairāk nekā 358 000 cilvēku visā pasaulē. Ikdienā Accenture risina stratēģiskus uzdevumus, konsultē neskaitāmu jomu uzņēmējus, digitālā un tehnoloģiskā jomā pārvar izaicinājumus un piedāvā plašu SAS (pakalpojums kā pakalpojums) instrumentu klāstu saviem klientiem. Accenture savu plašo un dažādo zināšanu līmenī ir pielīdzināms Google / Alphabet – tas ir viens no izcilajiem stratēģiju un pakalpojumu vienlaikus nodrošināt spējīgajiem pasaules lieluzņēmumiem. Tieši tādēļ Accenture trendi ir vērā ņemams saturs, kurā iedziļinās, kuru analizē.

Pirms dažām dienām Rīgā, Vest kafe, mediju darbinieki un blogeri tika iepazīstināti ar vienu no Accenture trendu apkopojumiem – “Design and Innovation Trends 2015”, kas Accenture Interactive divīzijā tapis šīs prognozes un attīstības virzienus apkopojot Fjord uzņēmumam, kas paši sevi sauc par dizaina un inovācijas konsultāciju firmu.

Maksims Jegorovs
Maksims Jegorovs, “Accenture Latvijas filiāles” vadītājs | foto : Andris Buhanovskis buldozers.lv

Pasākuma formāts bija Maksima Jegorova, “Accenture Latvijas filiāles” vadītāja prezentācija un klātesošo saruna par trendu prognozi, iespaidu uz nozarēm- dažādu uzņēmumu darbības sfērām un debates par to kā šie uzņēmumi mainās laika / sabiedrības / tehnoloģiju ietekmēti. Lai arī paradoksāli, taču Accenture ir pietiekami drosmīgi nosaukt tos virzienus, kuros attīstīsies absolūtī neprognozējamā pasaule. Kurš būtu spējis precīzi prognozēt kā attīstīsies un izaugs viedtālruņu globālais tirgus tai dienā, kas Stīvs Džobss atrādīja pirmo iPhone, kurš vēl pirms pāris gadiem būtu apgalvojis, ka Tesla radīs ne vien izcilu e-auto, bet padarīs brīvi pieejamus visus patentus, kas izmantoti šī auto ražošanā? Accenture trendi liek raudzīties starp rindiņām, rosina “saredzēt lielo bildi” un pārnest to uz Jūsu uzņēmuma darbības sfēru. Tā, iespējams, Jūs būsit uzvarētājs konkurences cīniņā..

Accenture “Design and Innovation Trends"  --5519 --5482

Accenture” izvirzījis deviņas būtiskākās tendences, kas mūs ietekmēs tuvāko gadu laikā.

Design and Innovation Trends 2015

  1. VISAPTVEROŠIE KOLĒĢI. DIGITĀLĀS PASAULES JAUNIE VAROŅI.

Mums ir klientu pieredze, bet mums vajag darbinieku pieredzi”, teicis Marks, Levijs (Mark Levy), uzņēmuma “Airbnb” Vispasaules klientu pieredzes nodaļas vadītājs.

Lai būtu īsti digitāli, uzņēmumi vēlas iekļaut savās saskarnēs cilvēkus. Kad vēl daudzkanālu pārdošana tikai veidojās, tas nebija perfekts nosaukums, bet uzņēmumi to lietoja, lai apzīmētu saistītu pārdošanas kanālu kopu, kas pretendēja uz to, ka nodrošina viengabalainu pieredzi; tagad cilvēki atkal atgriežas, lai kļūtu par veiksmīga pakalpojuma daļu. Daudzkanālu pārdošanas pieeja paredz novirzīt cilvēkus uz kādu no automatizētajām lietojumprogrammu vietām, taču lai digitālā pieeja gūtu pārliecinošu uzvaru, šiem pakalpojumiem ir jābūt cilvēciskotiem. Uzņēmumiem ir jāizvēlas, kurus pakalpojumus var sniegt automatizēti, bet kuriem tomēr ir nepieciešama cilvēku līdzdalība.

Design and Innovation Trends 2015

  1. DIGITĀLĀ PLAISA.

Veidot tādu dizainu, kas aptver fiziskos un digitālos kanālus un ierīces.

Mēs pārslēdzamies starp neskaitāmām ierīcēm tikpat bieži un ātri kā mainām vidi. Savdabīga situācija ir tad, kad mūsu pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaprot, kādā kontekstā mēs saistāmies ar saviem datiem un savas informācijas saturu. Tā kā mēs visu laiku esam kustībā, ir lielāka iespēja, ka kāds process tiks negaidīti pārtraukts, piemēram, lidojums beidzas vēl pirms lidojuma laikā rādītās filmas beigām, vai arī, kad mēs domājam, ka parastā veikalā būtu jāzina, kam mēs dodam priekšroku līdzīgi kā interneta veikalā. Mūsu pieredze lietot dažādas ierīces kļūst arvien saskaldītāka – pastāv četru veidu plaisas, ar kurām mēs saskaramies: kad mēs zaudējam savu sakaru pārklājumu; kad mēs pārslēdzamies uz citu ierīci; kad mūs pārslēdz no viena pakalpojuma pie cita un kad mūsu digitālā informācija ir mainījusies un to ir nepieciešams atjaunot.

Design and Innovation Trends 2015

  1. DAŽĀDĪBA PIEDĀVĀJUMĀ ARĪ PAKALPOJUMU JOMĀ.

Jauni pakalpojumu piedāvājumi, izmantojot klienta vajadzības un pieredzi.

Patērētāji nogurst no pārāk specializētām lietotnēm un pakalpojumiem, kā arī no izvēles iespējas, ko tie sniedz. Lietotāji ir pieraduši pie tā kā Google apkopo informāciju, Facebook cilvēkus un Spotify mūzikas klāstu. Šobrīd patērētāji sagaida arī citās lietotnēs tieši tādu pašu apkopojumu. Drīzumā, domājams, redzēsim uzņēmumus, kas līdz šim specializējās vienā virzienā, uzsākam iespiesties arī citās viņu klientu dzīves jomās un klienti varēs iegūt papildus vērtību negaidītās vietās un pārsteidzošos veidos.

Design and Innovation Trends 2015

  1. DIGITĀLĀ DIĒTA.

Pakalpojumi un lietotāji pastāvīgi ņem vērā saistību ar dzīvi ārpus ekrāna.

Šo tendenču pētījumu laikā visvairāk tika novērota sadursme starp augošo piesaisti digitālajai pasaulei un vajadzību tieši fokusēties uz reālo pasauli. Kādā vispasaules pētījumā tika novērots, ka lietotāji pastāvīgi apgalvo: “Es esmu atkarīgs no ekrāna un mani tas uztrauc.“ Tas sasaucās ar novērojumu citā pētījumā, kas tika veikts iepriekš: lietotāji kļūst arvien vairāk piesaistīti ekrānam un viņiem ir grūtāk atraut skatienu no tā. Citā aptaujā tika noskaidrots, ka mēs skatāmies savos telefonos vairāk nekā 1500 reizes nedēļā. Vai tas attiecas vienādi uz visām paaudzēm? Vai paaudze, kurus augstas izšķirtspējas ekrāni piesaista līdzīgi kā naktstauriņus gaisma, jūtas tāpat kā pusmūža dizaina eksperti?

Design and Innovation Trends 2015

  1. EMOCIONĀLAS SASKARNES – NO KOMANDĀM UZ SARUNĀM

Tehnoloģiju progress paver iespējas cilvēku un mašīnu sadarbību padarīt dabiskāku, līdz ar to uzņēmumiem ir jārada viņu digitālās personības.

Cilvēku sadarbošanās ar tehnoloģijām vēsturiski ir bijusi kā vienkāršas darbības. Cilvēku un mašīnu sarunas ir bijušas kā noteiktu komandu sērijas, bez nekāda emocionālā pamata, pilnīgi pretēji tam, kā tas ir cilvēku savstarpējās sarunās. Šī situācija ātri mainās. Patlaban, pateicoties sensoriem, sociāliem medijiem, nupat publicētiem digitālā dizaina filozofiskajiem uzskatiem, piemēram, Google materiālu dizainam, un pieaugošajam apstrādes ātrumam, mēs varam sazināties, izmantojot vizuālo izteiksmes līdzekļu emocionālo paleti. Uzņēmumi saskata vērtību digitālajā personībā tāpat kā funkcionalitātē.

Design and Innovation Trends 2015

  1. DIGITĀLĀ SAŠĶELŠANA KĻŪST PAR FIZISKO.

Aizvien vairāk darbību kļūst par tādām, ko veic ar datu orientētu pakalpojumu palīdzību.

Fiziskā pasaule tagad ir piepildīta ar dažādiem sensoriem un pārklāta ar datorprogrammām, tādēļ fizisko sadarbību ar digitālajām metodēm var pārveidot daudz precīzāk un pilnīgāk. Šīs pārmaiņas atbalsta dažādi inovatīvi projekti ar savām vīzijām par to, kā unikāli savienot digitālo un fizisko no dažādām nozarēm. “Uber” bija pirmais, kas, strauji attīstoties, iezīmēja šo tendenci: 2010.gadā tas nebija ne ar ko ievērojams, bet 2014.gadā bija kļuvis par pielūgsmes objektu. Jaunās digitālās revolūcijas atrada veidus kā izveidot fiziskos objektus ar vīrusu vairošanās ātrumu, līdzīgi kā mašīnas sacensībās atrodot īsāko ceļu uz mērķi. Tas norāda uz šīs tendences otru attīstības faktoru – uz šo uzņēmumu lielajiem mērķiem. “Evernote” piezīmju pakalpojumu uzņēmuma izpilddirektors vēlas izveidot “vispasaules atbalstu jūsu atmiņai”. Inovatīvie projekti, kas ar vienu kāju ir fiziskajā pasaulē, uzsāk visaptverošas izziņas darbības, lai viņu pakalpojumi varētu gan reaģēt uz vajadzībām, gan arī paredzēt šīs vajadzības.

Design and Innovation Trends 2015

  1. SARUNAS PAR NAUDU.

Tirdzniecība un ziņojumu sūtīšana maksājumiem un iepirkumiem.

Jaunas lietotāju paaudzes izmanto tieši mobilās lietotnes un sociālos tīklus. Visvairāk izmanto īsus, vizuālus ziņojumus un ātru saziņu, tādēļ nav nekāds pārsteigums, ka ziņojumu sūtīšanas pakalpojumi apvienojas ar elektronisko tirdzniecību, lai piesaistītu aktīvāko lietotāju uzmanību un naudu. Piemēram, mobilo maksājumu sistēma “Venmo” aizstāj skaidru naudu un ir populāra savu sociālo iespēju dēļ; video ziņojumu lietotne “Snapchat” apvienojās ar mobilo maksājumu lietotni “Square”, lai paziņotu maksājumu apmēru draugiem. Tas piešķir sociālo un emocionālo pamatu, agrāk tikai uz darbībām bāzētajam, veidam, kā mēs izmantojam savu naudu. Uzņēmumiem ir jāpārveido savu saturu, lai tas būtu kā īsta saruna ar lietotājiem.

Design and Innovation Trends 2015

  1. SAZIŅA BEZ GRŪTĪBĀM – SAVIENOTĀS SISTĒMĀS.

No viedtālruņiem līdz bākām – veidi, kā sadarboties ar apkārtējiem ne tikai aug, bet arī tiek standartizēti.

Vairāku gadu garumā mobilo sakaru eksperti ir diskutējuši, vai telefons kļūs par tādu kā Šveices armijas nazi vai arī būs rīks balss un teksta ziņojumiem. Šīs debates izsīka, kad 2007.gadā parādījās iPhone. Kopš tā laika mobilo telefonu saprot kā “dzīves tālvadības pulti”. Dažādās ierīces, kas parādās tirgū – pulksteņi, sensori, lietas, ko cilvēki var valkāt, to savienojumam izmanto mobilos sakarus, lai sūtītu datus un atjauninātu lietotnes. Līdz ar to telefons kļūst par tādu kā Sauli ierīču Saules sistēmā. Varbūt ir iespējams izveidot savienotu pakalpojumu un iekārtu sistēmu, kas izskatītos vairāk kā zvaigznājs? Viedtālruņi varētu paturēt savu līdzīgi Saulei dominējošo stāvokli tikai uz ierobežotu laiku, citi pakalpojumi un ierīces drīz izaicinās telefonu kā vadošo saziņas sniedzēja lomā.

Design and Innovation Trends 2015

  1. SESTAIS PRĀTS JEB INTUĪCIJA.

Aizvien vairāk pakalpojumu sāk paredzēt klienta iespējamās vēlmes un darboties ar tām, izmantojot gudru dizainu un datubāzu sniegtās informācijas apstrādi, pirms lietotājs nospiež pogu.

Esam redzējuši viedokli – “IWWIWWIWI jeb I Want What I Want When I Want It”, kas nozīmē “Es gribu to, ko es gribu, kad es to gribu”. Tāda ir interaktīvā televīzija, piemēram, “Netflix”, bet tagad šo saukli redzam atspoguļotu arī pārdošanā. Šodienas efektīvos pakalpojumus, kas prot reaģēt uz lietotāju vēlmēm, rīt izkonkurēs tie pakalpojumi, kas pratīs tās paredzēt.

Šķiet iederīgi līdzās šim Fjord trendu apkopojumam pievienot arī IT tendenču pētījumu “Technology Vision 2015“.

  1. Interneta ES: mūsu pasaule, personalizēta (The Internet of Me: Our world, personalized)

Arvien vairāk ikdienā lietojamu priekšmetu un objektu tiek saslēgti tiešsaistē. Tie iegūst, uzglabā un apkopo lietotāja paradumu pieredzi, ko izmanto savas veiktspējas uzlabošanā. Daudzas lietas kļūst personalizētas. Ikviens var uzstādīt savu izvēlēto ziņu plūsmu, rekomendēt citiem savu pieredzi vai izvēli, vai „likt” atcerēties tehnoloģijām lietotāja paradumus, lai piedāvātu tieši lietotāja iecienītāko mūziku, ziņu tematus vai darbību. Process, kad zīmols, veikals, vai prece cilvēka paradumus un vajadzības zina labāk par viņu pašu, notiek jau tagad.

Daudzi uzņēmumi pasaulē izmanto tiešsaistes funkciju sniegto informāciju par patērētāju rīcību un paradumiem. Uzņēmumi, kuri seko līdzi jaunākajām tehnoloģiju tendencēm pasaulē, piedāvā maksimāli personalizētus produktus, tādējādi iekarojot patērētāju uzmanību un piesaistot vai pat pieradinot viņus pie tā komforta, ko sniedz lietas, kas spēj personalizēt. 89% pētījuma tapšanas laikā aptaujāto uzņēmēju atzinuši, ka tieši objektu personalizēšanas funkcija un informācija par patērētāju paradumiem un pieredzi būs noteicošais konkurējošais spēks starp visiem uzņēmumiem tuvāko gadu laikā.

Šāda lietotāju pieredzes kolekcionēšana ir pamats jaunām partnerattiecībām tirgus ekosistēmā. Patērētājam ar konkrētu zīmolu vai preci veidojas daudz stiprākas saites, nekā tas bija līdz šim. Starp preci vai pakalpojumu par nevajadzīgu posmu kļūst, piemēram, veikali un viesnīcu recepcijas, jo interneta risinājumi aizstāj pārdevēju, viesnīcas personāla un citus cilvēku resursus.

Viens no piemēriem, kas labi ilustrē šādas zīmolu un patērētāju attiecības, ir „Whirlpool” viedais veļas žāvētājs, kas ļauj videi draudzīgiem patērētājiem lietot funkciju, kas darbina veļas žāvētāju tikai tajā laikā, kad elektroenerģijas tarifi ir viszemākie, tādējādi ietaupot resursus.

  1. Rezultātu ekonomika: tehnoloģijas rada nopietnu rezultātu (Outcome Economy: Hardware producing hard results)

Biznesa modelis, kas novirza uzmanību no lietu pārdošanas uz rezultāta pārdošanu. Kā spilgtāko šīs tendences piemēru varētu minēt Barselonā esošo teātri „Teatreneu”, kura apmeklētāji maksā nevis par izrādi, bet par katru smiešanās reizi izrādes laikā. Lai fiksētu un piestādītu rēķinu katram teātra apmeklētājam, tika izveidota smaida atpazīšanas tehnoloģija, kas fiksē katru klienta sejas kustību un identificē to starp visām citām sejas izteiksmēm.

Vadošie pasaules uzņēmumi, nonākot digitalizācijas ērā un internetam kļūstot nozīmīgākam, līdzīgi kā spāņu komēdiju teātris izmanto gudrās iekārtas, lai dotu klientiem to, ko viņi patiešām vēlas: nevis vairāk produktu, bet jēgpilnāku patērētāja ieguvumu.

Kā uzskatāmāku piemēru varētu minēt parkošanās aplikāciju, kura Losandželosas iedzīvotājiem ziņo par brīvajām auto vietām. Savukārt veselības jomā arvien populārāka kļūst uzraudzības sistēma, kas pacientam liek ievērot ārsta norādījumus. Ar īpašu programmu un sensoriem tiek aprīkots pacienta televizors, kurš fiksē, vai pacients konkrētā laikā veic ārsta norādījumus. Un tikai tad, ja pacients ir šos uzdevumus (ārsta norādījumus) veicis, viņš saņem apdrošinātāja kompensāciju. Līdzīgi ir ar modernajām zālēm, kuras iespējams izsekot, lai pārliecinātos par zāļu lietošanu un ietekmi uz pacienta veselību.

Vēl viens spilgts piemērs, kā rezultatīvās ekonomikas tendence maina biznesa modeli, ir amerikāņu lauksaimniecības zīmola „Mansanto” pieeja. „Mansanto” iegādājās uzņēmumu, kurš fiksēja visus ar lauksaimniecību pieejamos datus kopš 19. gadsimta sākuma – laika apstākļus, ražas likumsakarības, izmantotās ķimikālijas un citas. Izmantojot šos apjomīgos datus, uzņēmums ik gadu izstrādā algoritmu, kas sniedz ziņas un ieteikumus, kas būtu jādara, lai raža būtu maksimāla – kādas ķimikālijas jālieto, vai gads ir piemērots kukurūzai vai citām kultūrām, cik daudz ūdens nepieciešams u.tml. Šie secinājumi, ko spēj sniegt viena uzņēmuma datu apkopojums, lauksaimnieku padara par vienkāršu tehnisku darbinieku, kuram nav nepieciešama loģiska domāšana un spriestspēja, jo programma spēj pieņemt lēmumu viņa vietā.

  1. Platformas (r)evolūcija: ekosistēmu definēšana, industriju pārdefinēšana (Platform (R)evolution: Defining ecosystems, redefining industries)

Viens no izplatītākajiem un saprotamākajiem platformas piemēriem ir strauju popularitāti ieguvušais sociālais tīkls „Facebook”, kas strauji izkonkurē mazāka mēroga nacionālās sociālo mediju platformas. Jo valsts kļūst eksportspējīgāka, jo vairāk cilvēkiem ir sadarbības partneru, draugu un paziņu no citām valstīm, kas nosaka komunikācijas virzienu – globālas platformas lietošanu, ekosistēmā, kuras vienojošais elements ir vēlme savstarpēji sazināties.

Ekosistēmas apvienos cilvēkus un biznesus, kuri darbojas, lai sasniegtu līdzīgus mērķus. Četri no pieciem aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka pavisam tuvā nākotnē viena uzņēmuma vai industrijas robežas izplūdīs un industriju platformas transformēsies par ekosistēmām. Nākotnes biznesa virziens ir koncentrēties nevis uz „es”, bet „mēs”. Spilgts piemērs ir zīmols „JohnDeer”. Šis zīmols vairs nenozīmē tikai lauksaimniecības tehniku, tā ir ekosistēma, kas sevī ietver visas ar lauksaimniecību saistītās jomas. Tā ir gan lauksaimniecības tehnika, gan lauksaimniecības zemes, sēklas, mēslojums, procesu pārvaldība un produkcijas pārdošana.

  1. Inteliģents uzņēmums: milzīgs datu apjoms, viedākas sistēmas – labāks bizness (Intelligent Enterprise: Huge data, smarter systems—better business)

Daudzi lēmumi uzņēmumos tiek pieņemti intuitīvi, balstoties uz pieredzi, zināšanām un likumsakarībām. Pateicoties lielajam datu apjomam, kas ar katru brīdi kļūst arvien apjomīgāks, balstīt lēmumus uz intuīciju vairs nevajadzēs. Uzņēmumiem lēmumu pieņemšanai tuvākā nākotnē nebūs vajadzīgi vidēja līmeņa vadītāji. Lēmumus, kas būs balstīti uz detalizētu un apjomīgu datu analīzi un likumsakarībām, pieņems mašīnas. Uzņēmumos būs vajadzīgi cilvēki, kuri vadīs procesus un organizēs darbu, nevis vadīs un pieņems lēmumus.

Otrs piemērs, kas raksturo milzīgo datu apjoma ietekmi uz biznesu, ir medicīnas nozare. Piemēram, šobrīd katru nedēļu pasaulē tiek veikti vairāki atklājumi onkoloģisko slimību ārstēšanā. Zinātnisko pētījumu ir tik daudz, ka ārsti nespēj iepazīties ar visiem. Taču visu gadiem krāto informāciju par visiem vēža tipiem, simptomiem un ārstēšanas metodēm ir iespējams apvienot sistēmā, kas ir spējīga izdarīt likumsakarīgus secinājumus, lai katram vēža tipam piedāvātu efektīvāko ārstēšanas metodi. Jo vairāk datu par pašu slimību, pacientu slimības vēsturi, dzīvesveidu un apstākļiem, jo precīzāk dators spēj ģenerēt ārstēšanās ieteikumus. Salīdzinājumā ar ārstu, dators spēj daudz īsākā laikā apkopt un salīdzināt pieredzi un izdarīt loģiskus secinājumus, apejot subjektīvo ārsta intuīciju.

  1. Pārdomāts darbaspēks: cilvēka un tehnoloģiju sadarbošanās (Workforce Reimagined: Collaboration at the intersection of humans and machines)

Darba attiecības un cilvēku organizēšanās spējas un attieksme strauji mainās. Piemēram, informācijas tehnoloģiju uzņēmumu lielākais konkurents ir ārštata speciālists. Arvien vairāk cilvēku izvēles strādāt individuāli, nevis lielās korporācijās. Latvijas kontekstā tas draud ar to, ka no individuāla darba veikšanas netiek maksāti nodokļi, līdz ar to pastāv iespēja, ka valsts nespēs sevi uzturēt.

Jāņem vērā, ka arvien biežāk uzņēmumos atsevišķas funkcijas sāk pārņemt tehnoloģijas, mašīnas un roboti. Nākotnē jāparedz budžets ne tikai cilvēku, bet arī mašīnu apmācīšanai. Jo vairāk un jo precīzākus datus varēs iedot šīm iekārtām, jo precīzāk tās reaģēs uz konkrēto situāciju. Jau šobrīd, zvanot uz kādu no uzziņu tālruņiem, sastopamies ar robotiem, kuri ne tikai savieno ar nepieciešamo cilvēku, bet arī sāk apgūt elementāras funkcijas un mēģina atbildēt un piedāvāt situācijas risinājumu paši, balstoties no savas pieredzes un datiem.

Piemēram, Google tulkošanas serviss, izmantojot lielu datu apjomu, ir attīstījies tik tālu, ka cilvēkam ir devis iespēju sazināties daudzās pasaules valodās. Lai arī teksts un saziņas veids nav kvalitatīvs, tas tomēr ļauj saprast nozīmi.

„Technology vision” 2015. gada pētījums:

http://techtrends.accenture.com/us-en/it-technology-trends-2015.html

„Technology vision” 2014. gada pētījums:

http://www.accenture.com/microsite/techlabs/Documents/pdf/Accenture-Technology-Vision-2014.pdf

 

Maksims Jegorovs, "Accenture Latvijas filiāles" vadītājs

Par uzņēmumu “Accenture Latvija”

“Accenture” ir starptautisks vadības konsultāciju, tehnoloģisko pakalpojumu un ārpakalpojumu uzņēmums, kas apkalpo savus klientus 120 pasaules valstīs. “Accenture Latvija” dibināta 2002. gadā. Šobrīd “Accenture Latvija” ir lielākais IT uzņēmums Latvijā pēc darbinieku skaita, nodrošinot darbavietas vairāk kā 700 IT speciālistiem.

 

Vest